Kas ir kalcija L-askorbāts?

Kalcija L-askorbāts ir bufervielām neitralizēta, neskāba C vitamīna forma, kurā askorbīnskābe (C vitamīns) ir saistīta ar kalciju. Šis savienojums apvieno C vitamīna priekšrocības – spēcīgu antioksidantu un imunitātes stiprinātāju – ar kalcija labvēlīgajām īpašībām, kas palīdz uzturēt kaulu, muskuļu un šūnu veselību.

Atšķirībā no parastās askorbīnskābes kalcija L-askorbāts ir saudzīgāks kuņģim un parasti tiek labi panests, jo neitralizē skābumu. Tāpēc tas ir piemērots cilvēkiem ar jutīgu kuņģi vai ilgstošai lielāku C vitamīna devu lietošanai.

Ķīmiski kalcija L-askorbāts satur aptuveni 10 % kalcija un 90 % C vitamīna, tāpēc tas ir efektīvs un labi biopieejams abu uzturvielu avots.

Kā darbojas kalcija L-askorbāts?

1. Imūnsistēmas stiprināšana:
C vitamīns ir pazīstams ar spēju aktivizēt imūnsistēmu. Tas veicina balto asinsķermenīšu veidošanos un aktivitāti, stiprina aizsardzību pret vīrusiem un baktērijām un saīsina saaukstēšanās ilgumu. Tādējādi kalcija L-askorbāts palīdz nodrošināt spēcīgu imūnreakciju, nekairinot kuņģi.

2. Antioksidatīva šūnu aizsardzība:
C vitamīns neitralizē brīvos radikāļus un aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa, ko izraisa vides piesārņojums, smēķēšana vai intensīvas fiziskās aktivitātes. Šī antioksidatīvā iedarbība palīdz arī aizsargāt DNS, asinsvadus un ādas šūnas.

3. Kolagēna veidošanās un ādas veselība:
C vitamīns ir neaizstājams kofaktors kolagēna sintēzei – šim strukturālajam proteīnam, kas nodrošina ādas, kaulu, skrimšļu un asinsvadu stiprību. Pietiekama kalcija L-askorbāta uzņemšana palīdz uzturēt gludu, elastīgu ādu, stipras locītavas un veselīgus asinsvadus.

4. Kaulu un muskuļu atbalsts:
Pateicoties kalcija saturam, kalcija L-askorbāts papildus palīdz uzturēt stiprus kaulus, zobus un muskuļu darbību. Kalcijs tiek uzņemts vienlaikus ar C vitamīnu un ir organismam optimāli pieejams.

5. Iekaisuma mazināšana un atjaunošanās:
C vitamīnam piemīt pretiekaisuma iedarbība, un tas veicina atjaunošanos pēc fiziskas slodzes. Tas paātrina brūču un mikrotraumu dzīšanu un var mazināt muskuļu sāpes, samazinot oksidatīvo stresu pēc intensīva treniņa.

6. Dzelzs vielmaiņas atbalsts:
C vitamīns uzlabo augu izcelsmes (nehēma) dzelzs uzsūkšanos, pārveidojot to vieglāk pieejamā formā. Tādējādi kalcija L-askorbāts palīdz novērst dzelzs deficītu un uzlabot šūnu apgādi ar skābekli.

Kalcija L-askorbāta priekšrocības

  • Satur C vitamīnu un kalciju labi panesamā, neskābā formā

  • Stiprina imūnsistēmu un aizsargā pret infekcijām

  • Piemīt spēcīga antioksidanta iedarbība un tas aizsargā šūnas no brīvajiem radikāļiem

  • Atbalsta kolagēna veidošanos, kas ir svarīga veselīgai ādai, locītavām un asinsvadiem

  • Veicina kaulu un zobu veselību

  • Atbalsta dzelzs uzsūkšanos un enerģijas vielmaiņu

  • Piemīt pretiekaisuma iedarbība un veicina atjaunošanos un dzīšanu

  • Ļoti saudzīgs kuņģim – arī jutīgas gremošanas sistēmas gadījumā

Iespējamās blakusparādības un mijiedarbība

Kalcija L-askorbāts tiek uzskatīts par ļoti labi panesamu, arī lielākās devās. Tā kā tas ir buferēts, tas gandrīz neizraisa kuņģa kairinājumu vai skābuma palielināšanos.

Ļoti lielās devās (vairāk nekā 2000 mg C vitamīna dienā) var rasties vieglas blakusparādības, piemēram, mīksta vēdera izeja vai vēdera pūšanās. Tomēr tās ir nekaitīgas un pārejošas.

Mijiedarbība:

  • Dzelzs preparāti: C vitamīns uzlabo uzsūkšanos – tos var mērķtiecīgi lietot kopā.

  • Alumīniju saturošas zāles (piem., antacīdi): C vitamīns var palielināt alumīnija uzsūkšanos – tādēļ lietojiet ar laika intervālu.

  • Asins šķidrinātāji: Lielas C vitamīna devas var nedaudz ietekmēt to iedarbību – lietojot šādas zāles, konsultējieties ar ārstu.

Kopsavilkums

Kalcija L-askorbāts ir īpaši labi panesama un ar augstu biopieejamību apveltīta C vitamīna forma, kas vienlaikus ir vērtīgs kalcija avots. Tas dabiskā veidā atbalsta imūnsistēmu, ādu, locītavas, asinsvadus un šūnu aizsardzību, nenoslogojot kuņģi. Ideāli piemērots cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu, paaugstinātas fiziskās slodzes gadījumā vai ikdienas imūnsistēmas atbalstam.

Avoti

  1. Johnston CS, Corte C. (1999): C vitamīna deficīta diētas strukturālais un funkcionālais novērtējums cilvēkiem. J Nutr, 129(9), 1802–1806.

  2. Naidu KA. (2003): Vai C vitamīns cilvēka veselībā un slimībās joprojām ir noslēpums? Nutrients, 5(1), 1–22.

  3. Jacob RA, Sotoudeh G. (2002): C vitamīna funkcija un statuss hronisku slimību gadījumā. Nutr Clin Care, 5(2), 66–74.

  4. Levine M u. c. (1996): C vitamīna farmakokinētika veseliem brīvprātīgajiem: pierādījumi par ieteicamo dienas devu. Proc Natl Acad Sci USA, 93(8), 3704–3709.