Kas ir enerģētiskā vērtība?

Enerģētiskā vērtība (arī enerģijas saturs) raksturo enerģijas daudzumu, ko pārtikas produkts sniedz, kad organisms to pilnībā pārstrādā. Šo enerģiju norāda kilodžoulos (kJ) vai kilokalorijās (kcal), un tā ir būtiska katras uzturvērtības marķējuma sastāvdaļa.

Tas norāda, cik daudz „degvielas” mūsu organisms var iegūt no produkta, līdzīgi kā benzīns nodrošina enerģiju automašīnai. Tātad enerģētiskā vērtība parāda, cik daudz enerģijas organismam kļūst pieejams pēc produkta lietošanas uzturā, lai nodrošinātu visas dzīvībai svarīgās norises, piemēram, elpošanu, kustības, gremošanu vai šūnu veidošanos.

Kā aprēķina enerģētisko vērtību?

Enerģētisko vērtību aprēķina, saskaitot enerģiju, ko nodrošina makroelementi:

  • Ogļhidrāti: 4 kcal (17 kJ) uz gramu

  • Olbaltumvielas: 4 kcal (17 kJ) uz gramu

  • Tauki: 9 kcal (37 kJ) uz gramu

  • Šķiedrvielas: aptuveni 2 kcal (8 kJ) uz gramu (atkarībā no veida un sagremojamības)

  • Alkohols (etanols): 7 kcal (29 kJ) uz gramu

Vitamīni, minerālvielas un ūdens nesniedz enerģiju, tāpēc tie neietekmē enerģētisko vērtību.

Piemērs:
Pārtikas produkta, kas satur 10 g olbaltumvielu, 5 g tauku un 20 g ogļhidrātu uz 100 g, enerģētiskā vērtība ir šāda:
(10 × 4) + (5 × 9) + (20 × 4) = 165 kcal vai 690 kJ.

Enerģētiskās vērtības un kaloriju atšķirība

Ikdienā „kalorijas” un „enerģētiskā vērtība” bieži lieto kā sinonīmus, taču tehniski enerģētiskā vērtība ir precīzs, izmērāms enerģijas daudzums.

  • Kilokalorija (kcal): enerģijas mērvienība; 1 kcal = 1000 mazu kaloriju.

  • Kilodžouls (kJ): SI enerģijas mērvienība; 1 kcal = 4,184 kJ.

Pārtikas produktu etiķetēs enerģētisko vērtību vienmēr norāda abās mērvienībās (kJ/kcal), piemēram,

Enerģētiskā vērtība: 1050 kJ / 250 kcal

Kāpēc enerģētiskā vērtība ir svarīga?

Enerģētiskā vērtība norāda, cik daudz enerģijas produkts nodrošina. Šī informācija ir svarīga gan uztura plānošanā, gan īpašu mērķu, piemēram, svara kontroles, sporta uztura vai diētu ievērošanas, sasniegšanai.

Augsta enerģētiskā vērtība:
Pārtikas produkti ar augstu tauku vai cukura saturu (piemēram, rieksti, šokolāde, eļļas) nodrošina daudz enerģijas nelielā apjomā.

Zema enerģētiskā vērtība:
Produkti ar augstu ūdens, šķiedrvielu vai olbaltumvielu saturu (piemēram, dārzeņi, biezpiens, vistas krūtiņa) nodrošina salīdzinoši maz enerģijas, taču bieži vien rada sāta sajūtu.

Nozīme organismam

Enerģētiskā vērtība nodrošina enerģiju šādiem procesiem:

  • Ķermeņa temperatūra un vielmaiņa

  • Muskuļu darbība un kustības

  • Sirds un asinsvadu sistēmas un smadzeņu darbība

  • Augšana, atjaunošanās un šūnu veidošanās

Enerģijas uzņemšanas (pārtikas produktu enerģētiskās vērtības) un enerģijas patēriņa (fiziskās aktivitātes) nelīdzsvarotība ilgtermiņā izraisa svara pieaugumu vai zudumu.

Secinājums

Enerģētiskā vērtība ir mērvienība, kas raksturo enerģijas daudzumu, ko mūsu organisms var iegūt no pārtikas produktiem. Tā palīdz kontrolēt ikdienas enerģijas patēriņu, veidot sabalansētu uzturu un pieņemt pārdomātus lēmumus, izvēloties pārtikas produktus. Tāpēc izpratne par enerģētisko vērtību ir veselīga uztura pamats neatkarīgi no tā, vai mērķis ir zaudēt svaru, palielināt muskuļu masu vai saglabāt ķermeņa svaru.

Avoti

  1. Eiropas Komisija. (2011): Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

  2. Vācijas Uztura biedrība (DGE). (2020): Cilvēka enerģijas un uzturvielu vajadzības.

  3. FAO/WHO/UNU. (2001): Cilvēka enerģijas vajadzības. Pārtikas un uztura tehnisko ziņojumu sērija.