Kas ir hroms?

Hroms ir būtisks mikroelements, kas organismā sastopams ļoti nelielā daudzumā, taču tam ir svarīga loma ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņā. Tas ir īpaši pazīstams ar spēju atbalstīt insulīna darbību un tādējādi regulēt cukura līmeni asinīs. Tāpēc hroms būtiski veicina enerģiju, vielmaiņas līdzsvaru un apetītes kontroli.

Organismā kopumā ir tikai aptuveni 2–6 miligrami hroma, galvenokārt aknās, liesā, kaulos un taukaudos. Tā kā organisms pats hromu neražo, tas jāuzņem ar uzturu. Labi avoti ir pilngraudu produkti, brokoļi, sēnes, rieksti, gaļa, olas dzeltenums, siers un alus raugs.

Kā darbojas hroms?

Hroms darbojas kā insulīna kofaktors – insulīns ir hormons, kas regulē cukura transportēšanu no asinīm šūnās. Hroms uzlabo šūnu jutību pret insulīnu un tādējādi veicina cukura vielmaiņu un enerģijas izmantošanu.

Cukura un enerģijas vielmaiņa:
Hroms pastiprina insulīna saistīšanos ar tā receptoriem uz šūnu virsmas, tādējādi atvieglojot glikozes iekļūšanu šūnās. Tas stabilizē cukura līmeni asinīs, mazina kāri pēc saldumiem un uzlabo muskuļu apgādi ar enerģiju. Tāpēc hroms ir īpaši interesants cilvēkiem ar insulīna rezistenci, 2. tipa diabētu un ikvienam, kurš vēlas optimizēt cukura un tauku vielmaiņu.

Tauku un olbaltumvielu vielmaiņa:
Hromam ir nozīme arī tauku un aminoskābju izmantošanā. Tas veicina muskuļu audu veidošanos, vienlaikus varot veicināt arī tauku dedzināšanu. Tāpēc to bieži izmanto uztura bagātinātājos, kas paredzēti ķermeņa sastāva uzlabošanai vai svara regulēšanai.

Apetītes kontrole un svara regulēšana:
Stabilizējot cukura līmeni asinīs, hroms var mazināt kāri pēc saldumiem un uzlabot sāta sajūtu. Tāpēc tas ir populārs minerāls apetītes kontrolei paredzētos preparātos un uztura bagātinātājos svara samazināšanai.

Holesterīns un sirds veselība:
Līdzsvarots hroma līmenis var palīdzēt pozitīvi ietekmēt holesterīna līmeni – tas var pazemināt ZBL („sliktā”) holesterīna līmeni un paaugstināt ABL („labā”) holesterīna līmeni, tādējādi veicinot sirds un asinsvadu veselību.

Antioksidatīva iedarbība:
Hroms var netieši mazināt oksidatīvo stresu, uzlabojot insulīna darbību un tādējādi stabilizējot vielmaiņas procesus.

Hroma priekšrocības

  • Atbalsta insulīna darbību un uzlabo glikozes izmantošanu

  • Regulē cukura līmeni asinīs un mazina kāri pēc saldumiem

  • Veicina tauku un olbaltumvielu vielmaiņu

  • Veicina tauku dedzināšanu un palīdz saglabāt muskuļu masu

  • Var labvēlīgi ietekmēt holesterīna līmeni

  • Veicina stabilu enerģijas līdzsvaru

  • Atbalsta sirds veselību un asinsvadu darbību

Iespējamās blakusparādības un mijiedarbība

Parastos daudzumos, ko uzņem ar uzturu vai mērenu uztura bagātinātāju lietošanu, hroms ir labi panesams. Ieteicamā dienas deva ir 30–100 µg.

Hroma deficīts ir reti sastopams, taču var rasties nesabalansēta uztura, liela cukura patēriņa vai diabēta gadījumā. Simptomi var būt nogurums, garastāvokļa svārstības, pēkšņa kāre pēc ēdiena, vājums vai traucēts cukura līmenis asinīs.

Pārmērīgs daudzums parasta uztura gadījumā ir maz ticams, taču tas var rasties, pārmērīgi lietojot lielas devas saturošus preparātus. Pārāk liels daudzums var izraisīt kuņģa-zarnu trakta traucējumus, galvassāpes vai alerģiskas reakcijas.

Hromu nedrīkst lietot vienlaikus ar dzelzi vai cinku saturošiem uztura bagātinātājiem, jo šie minerāli konkurē par uzsūkšanos.

Secinājums

Hroms ir neuzkrītošs, taču ārkārtīgi svarīgs mikroelements stabilam cukura līmenim asinīs, enerģijas līdzsvaram un vielmaiņas līdzsvaram. Tas uzlabo jutību pret insulīnu, veicina tauku dedzināšanu, palīdz saglabāt muskuļu masu un var mazināt pēkšņu kāri pēc ēdiena. Pietiekama hroma uzņemšana īpaši noder cilvēkiem ar traucētu cukura vai tauku vielmaiņu, sportistiem un tiem, kuri vēlas zaudēt svaru vai uzlabot enerģijas līmeni. Kombinācija ar cinku, magniju un B grupas vitamīniem pastiprina tā iedarbību uz enerģijas vielmaiņu un vispārējo pašsajūtu.

Avoti

  1. Anderson RA. (1998): Hroms, glikozes nepanesība un diabēts. J Am Coll Nutr, 17(6), 548–555.

  2. Vincent JB. (2013): Hroms: vai 50 gadi kā neaizstājamam elementam ir jāsvin? J Trace Elem Med Biol, 27(1), 66–73.

  3. Cefalu WT, Hu FB. (2004): Hroma nozīme cilvēka veselībā un diabēta gadījumā. Diabetes Care, 27(11), 2741–2751.

  4. Balk EM, Tatsioni A, Lichtenstein AH, Lau J, Pittas AG. (2007): Hroma papildināšanas ietekme uz glikozes vielmaiņu un lipīdiem. Diabetes Care, 30(8), 2154–2163.