Kas ir pantotēnskābe?

Pantotēnskābe, kas pazīstama arī kā B5 vitamīns, ir ūdenī šķīstošs B grupas vitamīns, kas organismā atbild par daudzām dzīvībai svarīgām funkcijām, jo īpaši par enerģijas vielmaiņu, hormonu veidošanos un šūnu atjaunošanos. Nosaukums cēlies no grieķu valodas (pantos = „visur”), jo pantotēnskābe patiešām ir sastopama gandrīz visos augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

Pantotēnskābe ir būtiska koenzīma A (CoA) un acilnesējproteīna (ACP) sastāvdaļa — tās ir galvenās molekulas, kas piedalās ogļhidrātu, tauku un aminoskābju sintēzē, pārveidē un izmantošanā. Tādējādi B5 vitamīnam ir fundamentāla nozīme enerģijas ražošanā, šūnu vielmaiņā un hormonu regulācijā.

Kā pantotēnskābe darbojas organismā?

1. Enerģijas ieguve un vielmaiņa:
Pantotēnskābe ir nepieciešama koenzīma A (CoA) veidošanai — tas ir viens no svarīgākajiem cilvēka organisma bioķīmiskajiem molekulām. CoA ir neaizstājams šādos procesos:

• ogļhidrātu un tauku pārvēršanu enerģijā (ATP),

• aminoskābju vielmaiņu,

• un taukskābju sintēzi un noārdīšanu.
  Pantotēnskābes trūkums izraisa ievērojamu enerģijas ražošanas samazināšanos, kas izpaužas kā nogurums, muskuļu vājums un koncentrēšanās grūtības.

2. Hormonu un neiromediatoru veidošanās:
B5 vitamīnam ir būtiska nozīme steroīdhormonu sintēzē virsnieru garozā, tostarp kortizola, testosterona, estrogēna un progesterona sintēzē. Tas veicina arī tādu svarīgu neiromediatoru kā acetilholīna veidošanos; tie ir nepieciešami atmiņai, koncentrēšanās spējai un muskuļu kontrolei.
Tādējādi pantotēnskābe veicina gan noturību pret stresu, gan stabilu garastāvokli un garīgās darbspējas.

3. Nervu sistēmas atbalsts:
Pantotēnskābe piedalās mielīna apvalka veidošanā – tas ir taukvielas saturošs aizsargslānis, kas aptver nervu šķiedras. Laba mielinizācija ir būtiska, lai nodrošinātu ātru signālu pārraidi starp nervu šūnām, tāpēc B5 vitamīns veicina visas nervu sistēmas veselību.

4. Brūču dzīšanas un šūnu atjaunošanās veicināšana:
Pantotēnskābe ir svarīga šūnu dalīšanās un atjaunošanās procesā. Tā veicina ādas, gļotādu un audu atjaunošanos un tai ir būtiska nozīme brūču dzīšanā. Tāpēc dekspantenolu – pantotēnskābes priekšteci – bieži izmanto ādas un matu kopšanas līdzekļos.

5. Aknu darbības un detoksikācijas atbalsts:
Koenzīmam A, kas veidojas no pantotēnskābes, ir izšķiroša nozīme toksīnu, medikamentu un alkohola noārdīšanā aknās. Tādējādi B5 vitamīns netieši veicina detoksikācijas orgānu atslogošanu.

6. Imūnsistēmas stiprināšana:
Pantotēnskābe atbalsta antivielu veidošanos un uzlabo organisma spēju pretoties infekcijām un stresam. Tā veicina arī iekaisuma reakciju regulēšanu organismā.

Pantotēnskābes priekšrocības

• Veicina enerģijas ražošanu, nodrošinot efektīvu ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņu

• Atbalsta hormonu un neiromediatoru veidošanos

• Uzlabo izturību pret stresu un garīgo veiktspēju

• Veicina brūču dzīšanu, kā arī ādas un matu atjaunošanos

• Atbalsta aknu darbību un organisma detoksikāciju

• Stiprina imūnsistēmu un aizsargā pret infekcijām

• Veicina nervu un šūnu veselību

Ieteicamā dienas deva

Saskaņā ar Vācijas Uztura biedrības (DGE) datiem:

• Pieaugušajiem: 5–6 mg dienā

• Grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā: 6 mg dienā
  Nepieciešamība palielinās stresa, fiziskas slodzes, pārmērīgas alkohola lietošanas vai hronisku slimību gadījumā.

Tā kā pantotēnskābe šķīst ūdenī, tā organismā neuzkrājas un ir regulāri jāuzņem.

Pantotēnskābes dabīgie avoti

• Gaļa (īpaši liellopu gaļa, cūkgaļa, vistas gaļa)

• Zivis (lasis, tuncis, skumbrija)

• Olas

• Piena produkti (piens, jogurts, siers)

• Pilngraudu produkti

• Pākšaugi (lēcas, pupiņas, zirņi)

• Avokado, brokoļi, sēnes, saldie kartupeļi

• Rieksti un sēklas (saulespuķu sēklas, Indijas rieksti)

Trūkuma pazīmes

Pantotēnskābes trūkums ir reti sastopams, jo šis vitamīns ir gandrīz visos pārtikas produktos. Tomēr tas var rasties ļoti vienveidīga uztura, hroniska stresa, ilgstošu gremošanas traucējumu vai lielas alkohola lietošanas gadījumā.
Raksturīgie simptomi:

• Nogurums, nespēks

• Vāja koncentrēšanās spēja

• Miega traucējumi

• Tirpšana vai dedzināšana rokās un kājās („dedzinošo pēdu sindroms”)

• Galvassāpes, aizkaitināmība

• Gremošanas traucējumi un apetītes zudums

Pārdozēšana un drošība

Pantotēnskābe tiek uzskatīta par ļoti drošu. Pat lielas devas (līdz 1000 mg dienā) reti izraisa blakusparādības. Atsevišķos gadījumos ļoti lielas devas var izraisīt vieglus kuņģa darbības traucējumus vai caureju.

Secinājums

Pantotēnskābe (B5 vitamīns) ir svarīgs vitamīns, kas nepieciešams enerģijai, hormonālajam līdzsvaram, šūnu atjaunošanai un stresa pārvarēšanai. Tā būtiski ietekmē organisma vielmaiņas procesus un nodrošina efektīvu uzturvielu pārvēršanu enerģijā, vienlaikus stiprinot nervu sistēmu, ādu un imūnsistēmu.

Neatkarīgi no tā, vai tā nepieciešama ikdienas darbaspējām, veselai ādai un matiem vai optimālai atjaunošanai pēc fiziskas slodzes – pantotēnskābe ir neaizstājama sabalansēta uztura un mūsdienīgu uztura bagātinātāju sastāvdaļa.

Avoti

1. Vācijas Uztura biedrība (DGE). (2020): Uzturvielu uzņemšanas atsauces vērtības – pantotēnskābe.

2. Cooper RG, et al. (2012): Pantotēnskābes nozīme cilvēka veselībā. Nutr Metab (Lond), 9(1), 103.

3. van der Beek EJ. (2012): B5 vitamīns (pantotēnskābe). In: Vitamīnu rokasgrāmata, 5. izdevums, CRC Press.

4. Smith CM, Song WO. (1996): Pantotēnskābes salīdzinošā uzturzinātne. J Nutr Biochem, 7(6), 312–321.