Kas ir dzelzs?

Dzelzs ir dzīvībai svarīgs mikroelements, kam ir būtiska nozīme skābekļa transportā, enerģijas vielmaiņā, imūnsistēmas darbībā un šūnu veidošanā. Tā ir daļa no sarkano asinsķermenīšu sarkanā pigmenta hemoglobīna, kas plaušās saista skābekli un nogādā to ķermeņa šūnām. Bez dzelzs šūnas nevarētu saņemt pietiekami daudz skābekļa — enerģijas ražošana apstātos.

Apmēram divas trešdaļas organisma dzelzs atrodas hemoglobīnā, bet pārējā daļa — muskuļos (kā mioglobīns) un enzīmos, kas iesaistīti enerģijas ražošanā un šūnu procesos. Kopumā organismā ir aptuveni 3–5 grami dzelzs, un to var uzkrāt tikai ierobežotā daudzumā, tāpēc tā regulāri jāuzņem ar uzturu.

Pārtikā ir sastopamas divas dzelzs formas:

  • Hēma dzelzs (no dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, gaļas, zivīm un mājputnu gaļas) uzsūcas īpaši labi.

  • Nehema dzelzs (no augu valsts produktiem, piemēram, pākšaugiem, pilngraudiem, riekstiem un spinātiem) uzsūcas sliktāk, taču tās uzsūkšanos var ievērojami uzlabot C vitamīns.

Kāda ir dzelzs iedarbība?

Dzelzs piedalās daudzos būtiskos procesos, kas uztur ķermeņa un prāta darbību.

Skābekļa transports un enerģijas ražošana:
Dzelzs galvenā funkcija ir skābekļa transports un uzkrāšana. Hemoglobīnam asinīs un mioglobīnam muskuļos ir nepieciešama dzelzs, lai saistītu skābekli. Šūnu līmenī dzelzs ir daļa no daudziem enzīmiem, kas mitohondrijos — šūnu „spēkstacijās” — ražo enerģiju (ATP).

Asinsrade:
Dzelzs ir neaizstājama jaunu sarkano asinsķermenīšu veidošanai. Ja dzelzs organismā ir nepietiekami, tas nespēj izveidot pietiekami daudz hemoglobīna — rodas dzelzs deficīta anēmija, kas izpaužas kā nogurums, bālums, elpas trūkums un darbaspēju samazināšanās.

Imūnsistēma:
Dzelzs veicina imūnšūnu, īpaši limfocītu un makrofāgu, aktivitāti un palīdz aizsargāt organismu pret slimību izraisītājiem. Dzelzs trūkums var vājināt imūnsistēmas darbību, savukārt līdzsvarots dzelzs līmenis stiprina organisma aizsargspējas.

Smadzenes un nervu sistēma:
Dzelzij ir svarīga loma neirotransmiteru, piemēram, dopamīna, serotonīna un noradrenalīna, veidošanā. Tādējādi tā ietekmē garastāvokli, koncentrēšanās spējas, atmiņu un garīgo veiktspēju. Īpaši bērnībā pietiekams dzelzs daudzums ir izšķiroši svarīgs smadzeņu attīstībai.

Hormoni un vielmaiņa:
Dzelzs ir enzīmu sastāvā un piedalās hormonu, DNS un kolagēna sintēzē. Tā arī veicina detoksikāciju aknās.

Dzelzs priekšrocības

  • Nodrošina skābekļa transportu asinīs

  • Veicina enerģijas ražošanu un mazina nogurumu

  • Veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos un hemoglobīna veidošanos

  • Veicina koncentrēšanās spēju, atmiņu un garīgās darbaspējas

  • Stiprina imūnsistēmu

  • Veicina hormonu un DNS sintēzi

  • Veicina ādas, matu un nagu veselību, uzlabojot šūnu atjaunošanos

Iespējamās blakusparādības un mijiedarbība

Dzelzs ir būtiska, taču izšķiroša ir līdzsvara saglabāšana: gan trūkums, gan pārpalikums var izraisīt veselības problēmas.

Dzelzs trūkums:
Visizplatītākais uzturvielu trūkums pasaulē. To izraisa asins zudums (piemēram, menstruācijas, operācijas), nesabalansēts uzturs vai traucēta uzsūkšanās zarnās. Simptomi ir nogurums, bālums, trausli nagi, matu izkrišana, reibonis un koncentrēšanās grūtības.

Dzelzs pārpalikums:
Pārmērīga uzņemšana – īpaši, lietojot lielas devas uztura bagātinātājus – var izraisīt sliktu dūšu, kuņģa darbības traucējumus vai aizcietējumus. Hroniski paaugstināti dzelzs krājumi (piemēram, hemohromatozes gadījumā) var bojāt aknas, sirdi un aizkuņģa dziedzeri.

Lai uzlabotu uzsūkšanos, dzelzi ieteicams lietot kopā ar C vitamīnu un ne kopā ar kafiju, tēju, pienu vai kalciju, jo šīs vielas kavē uzsūkšanos.

Secinājums

Dzelzs ir neaizstājams mikroelements, kas nepieciešams enerģijai, asinīm, imūnsistēmai un smadzenēm. Tas nodrošina pietiekamu skābekļa piegādi katrai šūnai – tas ir vitalitātes, koncentrēšanās un darbspēju pamats. Īpaši palielināta vajadzība pēc dzelzs ir sievietēm, sportistiem, veģetāriešiem un vegāniem. Sabalansēts uzturs vai mērķtiecīga papildināšana – vēlams, labi panesamā formā, piemēram, dzelzs bisglicināta vai dzelzs(II) glikonāta veidā – palīdz uzturēt dzelzs līmeni optimālā diapazonā un nodrošina ķermeni un prātu ar jaunu enerģiju.

Avoti

  1. Abbaspour N, Hurrell R, Kelishadi R. (2014): Pārskats par dzelzi un tās nozīmi cilvēka veselībā. J Res Med Sci, 19(2), 164–174.

  2. Ganz T, Nemeth E. (2012): Dzelzs vielmaiņa: mijiedarbība ar normālu un traucētu eritropoēzi. Cold Spring Harb Perspect Med, 2(5), a011668.

  3. Beard JL, Connor JR. (2003): Dzelzs līmenis un nervu sistēmas darbība. Annu Rev Nutr, 23, 41–58.

  4. Zimmermann MB, Hurrell RF. (2007): Uztura dzelzs deficīts. Lancet, 370(9586), 511–520.