Kas ir jods?

Jods ir neaizstājams mikroelements, kas organismam nepieciešams ļoti mazā, bet dzīvībai svarīgā daudzumā. Tam ir galvenā loma vairogdziedzera hormonu ražošanā, kas regulē enerģijas vielmaiņu, augšanu, smadzeņu darbību un daudzus organisma procesus. Bez joda vairogdziedzeris nespēj saražot pietiekami daudz hormonu, tāpēc joda trūkums var būtiski ietekmēt veselību, enerģiju un garīgās spējas.

Cilvēka organismā kopumā ir tikai aptuveni 10–20 miligramu joda, no kura apmēram 70–80 % uzkrājas vairogdziedzerī. Tā kā organisms pats nespēj ražot jodu, tas regulāri jāuzņem ar uzturu. Labākie avoti ir jūras zivis, aļģes, jūras veltes, jodētais galda sāls, kā arī mazākā mērā piena produkti un olas.

Kā jods darbojas?

Jods ir neaizstājams vairogdziedzera hormonu tiroksīna (T4) un trijodtironīna (T3) veidošanai. Šie hormoni ietekmē gandrīz visas organisma šūnas un būtiski piedalās vielmaiņas, augšanas un nervu darbības regulēšanā.

Vairogdziedzera darbība un vielmaiņa:
Vairogdziedzeris izmanto jodu, lai sintezētu T3 un T4, kas veicina enerģijas vielmaiņu. Tie regulē, cik efektīvi organisms iegūst enerģiju no pārtikas, uztur ķermeņa temperatūru un pārstrādā taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus. Tādējādi sabalansēts joda līmenis nodrošina stabilu enerģijas ražošanu un veselīgu ķermeņa svaru.

Augšana un attīstība:
Grūtniecības un bērnības laikā jods ir īpaši svarīgs, jo vairogdziedzera hormoni regulē smadzeņu, kaulu un nervu sistēmas attīstību. Joda trūkums šajā periodā var kavēt garīgo un fizisko attīstību.

Nervu sistēma un garīgās spējas:
Jods ietekmē koncentrēšanās spējas, atmiņu un garastāvokli, iedarbojoties uz nervu sistēmu. Pietiekama joda uzņemšana palīdz saglabāt skaidru domāšanu un emocionālo līdzsvaru.

Hormonālais līdzsvars:
Jods cieši mijiedarbojas ar citām hormonu sistēmām, jo īpaši ar dzimumhormoniem un virsnieru darbību. Tas var palīdzēt regulēt hormonālo disbalansu, piemēram, menstruāciju vai menopauzes laikā.

Imūnsistēma un šūnu aizsardzība:
Jodam piemīt arī pretmikrobu un antioksidatīvas īpašības. Pareizā daudzumā tas stiprina organisma aizsargspējas un palīdz uzturēt veselīgas gļotādas, jo īpaši mutes dobumā un rīklē.

Joda priekšrocības

  • Veicina vairogdziedzera hormonu (T3 un T4) veidošanos

  • Regulē vielmaiņu un veicina enerģijas ražošanu

  • Veicina augšanu, smadzeņu un nervu sistēmas attīstību

  • Veicina garīgo veiktspēju, koncentrēšanās spējas un labu garastāvokli

  • Veicina hormonālā līdzsvara uzturēšanu

  • Atbalsta imūnsistēmu un iedarbojas antioksidatīvi

  • Veicina veselīgu ādu, matus un nagus

Iespējamās blakusparādības un mijiedarbība

Gan joda trūkums, gan pārmērīgs joda daudzums var izraisīt veselības problēmas.

Joda trūkums:
Ilgstošs joda trūkums izraisa vairogdziedzera nepietiekamu darbību (hipotireozi), kas var izpausties kā nogurums, svara pieaugums, jutība pret aukstumu, sausa āda, matu izkrišana un koncentrēšanās grūtības. Smagos gadījumos vairogdziedzeris var palielināties, veidojot kakla goiteru.

Joda pārpalikums:
Pārmērīga joda uzņemšana jutīgiem cilvēkiem var izraisīt vairogdziedzera pastiprinātu darbību (hipertireozi) vai iekaisuma reakcijas. Cilvēkiem ar jau esošām vairogdziedzera slimībām joda preparātus vajadzētu lietot tikai pēc konsultēšanās ar ārstu.

Vairogdziedzera darbību var ietekmēt arī jodu saturošas zāles vai kontrastvielas.

Kopsavilkums

Jods ir vairogdziedzerim būtiska uzturviela, kas tādējādi ietekmē enerģiju, koncentrēšanās spējas un vielmaiņu. Tas veicina prāta skaidrību, hormonālo līdzsvaru, kā arī smadzeņu un nervu sistēmas attīstību, īpaši grūtniecības un augšanas periodos. Sabalansēta joda uzņemšana ir ļoti svarīga: gan tā trūkums, gan pārmērīgs daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt pašsajūtu. Ar jodu bagāts uzturs, kurā ir zivis, aļģes un jodēts sāls, vairumam cilvēku optimāli nodrošina nepieciešamo joda daudzumu un palīdz uzturēt ķermeņa un prāta līdzsvaru.

Avoti

  1. Zimmermann MB, Boelaert K. (2015): Joda deficīts un vairogdziedzera darbības traucējumi. Lancet Diabetes Endocrinol, 3(4), 286–295.

  2. Hetzel BS. (1983): Joda deficīta izraisītie traucējumi (IDD) un to izskaušana. Lancet, 2(8359), 1126–1129.

  3. Zimmermann MB. (2009): Joda deficīts. Endocr Rev, 30(4), 376–408.

  4. Leung AM, Braverman LE, Pearce EN. (2012): Joda bagātināšanas un papildināšanas vēsture ASV. Nutrients, 4(11), 1740–1746.