Kas ir kalcijs?

Kalcijs (saukts arī par kalciju) ir dzīvībai svarīga minerālviela un cilvēka organismā visbiežāk sastopamā minerālviela. Aptuveni 99 % visa kalcija atrodas kaulos un zobos, kur tas nodrošina to stiprību un stabilitāti. Atlikušais 1 % cirkulē asinīs un tam ir svarīga nozīme muskuļu kontrakcijā, nervu impulsu pārvadē, asins recēšanā un hormonu regulācijā.

Tātad kalcijs ir ne tikai stipra skeleta pamatelements, bet arī daudzu vielmaiņas procesu regulators. Tomēr organisms pats nespēj ražot kalciju – tas regulāri jāuzņem ar uzturu vai uztura bagātinātājiem. Labākie dabiskie kalcija avoti ir piena produkti, mandeles, brokoļi, lapu kāposti, sezams, minerālūdens ar augstu kalcija saturu, kā arī bagātināti augu izcelsmes dzērieni.

Kā darbojas kalcijs?

Kalcijam organismā ir gan strukturālas, gan funkcionālas funkcijas, un tas piedalās gandrīz visos fizioloģiskajos procesos.

Kauli un zobi:
Kalcijs kopā ar fosfātu veido kaulu minerālo sastāvdaļu – tā dēvēto hidroksiapatītu. Šis savienojums piešķir skeletam cietību un stabilitāti. Visas dzīves laikā kaulaudi nepārtraukti atjaunojas; pietiekama kalcija uzņemšana ir svarīga, lai novērstu to noārdīšanos un pasargātu no osteoporozes. Kalcijs īpaši labi iestrādājas kaulos, ja to lieto kopā ar D3 vitamīnu, K2 vitamīnu un magniju.

Muskuļu un nervu darbība:
Kalcijs darbojas kā „pārslēdzējs” muskuļu kontrakcijai. Kad nervu impulss sasniedz muskuli, kalcijs liek muskuļu šķiedrām sarauties. Pēc kontrakcijas tas tiek nogādāts atpakaļ uzkrāšanas šūnās – šis cikls norit nevainojami tikai tad, ja kalcija ir pietiekami. Arī sirdij kā lielākajam ķermeņa muskulim ir nepieciešams kalcijs, lai tā pukstētu regulāri.

Nervu impulsu pārvade:
Kalcijs regulē neiromediatoru jeb vielu, kas pārraida informāciju starp nervu šūnām, izdalīšanos. Tādējādi tas veicina koncentrēšanās spējas, reakcijas ātrumu un garīgo veiktspēju.

Asins recēšana un hormonu regulācija:
Kalcijs ir būtisks asins recēšanas kaskādes faktors, kas aptur asiņošanu pēc traumām. Turklāt tas piedalās hormonu un enzīmu izdalīšanā, kas regulē daudzus vielmaiņas procesus.

Skābju un bāzu līdzsvars:
Kalcijs palīdz uzturēt stabilu pH līmeni asinīs. Ja organismā ir pārmērīgs skābums, no kauliem var izdalīties kalcijs, lai neitralizētu skābi – vēl viens iemesls, kāpēc sabalansēts kalcija līmenis organismā ir būtisks.

Kalcija priekšrocības

  • Veicina stiprus kaulus un zobus

  • Veicina normālu muskuļu darbību

  • Veicina veselīgu sirds un nervu sistēmas darbību

  • Veicina asins recēšanu

  • Stabilizē skābju un bāzu līdzsvaru

  • Veicina hormonu un enzīmu izdalīšanos

  • Novērš kaulu masas zudumu (osteoporozi)

  • Darbojas sinerģiski ar D3 un K2 vitamīnu un magniju

Iespējamās blakusparādības un mijiedarbība

Kalcijs ir nekaitīgs, ja to uzņem normālā daudzumā ar uzturu. Tomēr pārmērīga uzņemšana – jo īpaši lielās devās lietojot uztura bagātinātājus – var izraisīt hiperkalciēmiju, proti, pārāk augstu kalcija līmeni asinīs. Iespējamie simptomi ir nogurums, slikta dūša, aizcietējums vai sirds ritma traucējumi.

Svarīgs ir pareizais līdzsvars ar citām uzturvielām:

  • D3 vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos zarnās.

  • K2 vitamīns nodrošina kalcija nogulsnēšanos kaulos, nevis asinsvados.

  • Magnijs darbojas pretēji un novērš muskuļu krampjus vai pārkaļķošanos.

Cilvēkiem ar nieru slimībām vai noslieci uz nierakmeņu veidošanos kalcija uztura bagātinātāji jālieto tikai ārsta uzraudzībā.

Secinājums

Kalcijs ir daudz vairāk nekā tikai „kaulu minerālviela” – tā ir daudzpusīga uzturviela, kas piedalās gandrīz visos dzīvības procesos. Tas nodrošina stabilitāti, enerģiju un spēju reaģēt gan ķermenim, gan prātam. Pietiekama kalcija uzņemšana ar uzturu vai uztura bagātinātājiem kopā ar D3 un K2 vitamīnu un magniju ir būtiska veseliem kauliem, stipriem muskuļiem un stabilai nervu sistēmai visa mūža garumā.

Avoti

  1. Heaney RP. (2000): Kalcijs, piena produkti un osteoporoze. J Am Coll Nutr, 19(2 Suppl), 83S–99S.

  2. Beto JA. (2015): Kalcija nozīme cilvēka novecošanas procesā. Clin Nutr Res, 4(1), 1–8.

  3. Bronner F. (2003): Kalcija uzsūkšanās mehānismi zarnās. J Cell Biochem, 88(2), 387–393.

  4. Cashman KD. (2018): Kalcija uzņemšana, kalcija biopieejamība un kaulu veselība. Br J Nutr, 119(3), 291–302.