Kas ir varš?

Varš ir neaizstājams mikroelements, kas organismam nepieciešams nelielā daudzumā, lai uzturētu daudzus dzīvībai svarīgus procesus. Tam ir būtiska nozīme enerģijas līdzsvarā, asins veidošanā, saistaudu veidošanā, smadzeņu darbībā un šūnu aizsardzībā pret oksidatīvo stresu.

Lai gan vara organismā ir pavisam maz – tikai aptuveni 50–100 miligramu visā ķermenī –, tas ir nepieciešams, lai daudzi enzīmi darbotos pareizi. Tas darbojas kā kofaktors enzīmiem, kas piedalās enerģijas ieguvē, dzelzs izmantošanā, pigmentu veidošanā un antioksidatīvajā aizsardzībā.

Varš ir atrodams daudzos pārtikas produktos, jo īpaši riekstos, sēklās, pilngraudu produktos, subproduktos (aknās), jūras veltēs, kakao un pākšaugos.

Kā darbojas varš?

Varš ir vairāku enzīmu, tā saukto kuprenzīmu, sastāvā; tie ir ļoti svarīgi vielmaiņai un šūnu veselībai.

Enerģijas ražošana un vielmaiņa:
Varš ir enzīma citohroma c oksidāzes sastāvā. Šis enzīms mitohondrijos – šūnu „spēkstacijās” – piedalās ATP veidošanā. Bez vara šūnu elpošana nevar noritēt optimāli, un tas var negatīvi ietekmēt enerģiju, koncentrēšanās spēju un darbspējas.

Dzelzs vielmaiņa un asinsrade:
Varš ir nepieciešams, lai dzelzi pārveidotu organismam izmantojamā formā, un līdz ar to tas netieši veicina hemoglobīna veidošanos. Tāpēc vara trūkums var izraisīt dzelzs trūkumam līdzīgus simptomus, tostarp nogurumu, bālumu un anēmiju.

Saistaudi, āda un kauli:
Varš aktivizē enzīmu liziloksidāzi, kas piedalās kolagēna un elastīna veidošanā – tās ir divas būtiskas strukturālās olbaltumvielas, kas uztur ādu, asinsvadus, kaulus un locītavas stipras un elastīgas. Tādējādi varš veicina ādas veselību, tvirtus audus un izturīgus kaulus.

Antioksidatīvā šūnu aizsardzība:
Varš ir enzīma superoksīda dismutāzes (SOD) sastāvā; šis enzīms neitralizē brīvos radikāļus un aizsargā šūnas no oksidatīviem bojājumiem. Tādējādi varš būtiski veicina novecošanās procesu palēnināšanu un aizsardzību pret iekaisumiem.

Nervu sistēma un smadzenes:
Varš ir nepieciešams neiromediatora dopamīna veidošanai un veicina nervu šķiedru mielinizāciju. Tādējādi tam ir nozīme garīgajā skaidrībā, koncentrēšanās spējā un emocionālajā stabilitātē.

Pigmenta veidošanās:
Varš aktivizē fermentu tirozināzi, kas piedalās melanīna — ādas un matu pigmenta — veidošanā. Tāpēc vara trūkums var veicināt ādas bālumu vai priekšlaicīgu matu nosirmošanu.

Vara priekšrocības

  • Atbalsta enerģijas ražošanu šūnās

  • Veicina asinsradi un dzelzs izmantošanu organismā

  • Veicina kaulu, ādas, asinsvadu un saistaudu veselību

  • Darbojas kā spēcīgs antioksidants un aizsargā šūnas no brīvajiem radikāļiem

  • Atbalsta nervu sistēmu un smadzeņu darbību

  • Veicina pigmenta veidošanos ādā un matos

  • Stiprina imūnsistēmu un veicina atjaunošanās procesus

Iespējamās blakusparādības un mijiedarbība

Varš parasti ir labi panesams, ja tā daudzums nepārsniedz fizioloģisko līmeni. Ieteicamā dienas deva ir aptuveni 1–1,5 mg.

Vara deficīts ir reti sastopams, taču to var izraisīt nesabalansēts uzturs, ilgstoša lielu cinka preparātu devu lietošana vai uzsūkšanās traucējumi zarnās. Deficīta simptomi ir nogurums, anēmija, novājināta imunitāte, trausli kauli, ādas izmaiņas vai neiroloģiski traucējumi.

Savukārt vara pārpalikums var būt toksisks. Pārmērīgs vara daudzums, piemēram, piesārņota dzeramā ūdens, uztura bagātinātāju vai vielmaiņas traucējumu, piemēram, Vilsona slimības, dēļ var izraisīt nelabumu, aknu bojājumus vai oksidatīvo stresu.

Varš un cinks cieši mijiedarbojas: ilgstoši pārmērīga cinka lietošana var bloķēt vara uzsūkšanos, tāpēc ir svarīgi saglabāt abu mikroelementu līdzsvaru.

Kopsavilkums

Varš ir daudzpusīgs mikroelements, kas ir neaizstājams enerģijas ieguvei, asinsradei, ādai, saistaudiem un šūnu aizsardzībai. Tas palīdz organismam iegūt enerģiju, aizsargā pret oksidatīvo stresu, stiprina kaulus un asinsvadus, kā arī veicina veselīgu ādas struktūru. Gan vara trūkums, gan pārpalikums var būtiski traucēt vielmaiņu, tāpēc līdzsvarota attiecība, jo īpaši ar cinku un dzelzi, ir izšķiroši svarīga veselībai, vitalitātei un atjaunošanās procesiem.

Avoti

  1. Uauy R, Olivares M, Gonzalez M. (1998): Vara nozīme cilvēka organismā. Am J Clin Nutr, 67(5 Suppl), 952S–959S.

  2. Prohaska JR. (2011): Vara deficīta ietekme uz cilvēkiem. Ann N Y Acad Sci, 1251, 1–8.

  3. Uriu-Adams JY, Keen CL. (2005): Varš, oksidatīvais stress un cilvēka veselība. Mol Aspects Med, 26(4–5), 268–298.

  4. Linder MC, Hazegh-Azam M. (1996): Vara bioķīmija un molekulārā bioloģija. Am J Clin Nutr, 63(5), 797–811.